top of page

Būvniecība Baltijā – kur rast iespējas?

Prognozes par būvniecības nozares perspektīvām publiskajā telpā jau kādu laiku ir bijušas, maigi izsakoties, piesardzīgas – nav trūcis to, kas prognozējuši grūtus laikus, jo izmaksas aug, savukārt projekti tiek bremzēti.

Prognozes par būvniecības nozares perspektīvām publiskajā telpā jau kādu laiku ir bijušas, maigi izsakoties, piesardzīgas – nav trūcis to, kas prognozējuši grūtus laikus, jo izmaksas aug, savukārt projekti tiek bremzēti. Tomēr aktuālākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gada pirmajā un otrajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms Latvijā palielinājās par 17% un 15%, salīdzinot ar attiecīgajiem laika periodiem pērn. Dati liecina par stabilu izaugsmi.


Arī Lietuvā pirmajā un otrajā ceturksnī novērota izaugsme par 16% un 19%. Tikai Igaunijā būvniecības produkcijas apjoms šajā laika periodā samazinājies par attiecīgi 11% un 14%, tomēr vienlaicīgi valstī novērots, ka igauņu celtniecības eksports palielinājies teju par pusi. Varam secināt, ka izaugsme Baltijā ir – vajag tikai spēt “uzlēkt” uz pareizā viļņa.

Gan Baltijā, gan ziemeļvalstīs svarīgas jomas ir ražotņu attīstība, jaunu ēku celtniecība un energoefektivitāte un alternatīvās enerģijas iegūšana (saules paneļi un vēja parki), izmantojot inovatīvas celtniecības pieejas. Tirgū novērojam ievērojamu privāto investīciju pieaugumu.


Latvijā vietējie ražotāji turpina attīstīt savas ražotnes, celt jaunas ēkas. Īpašu aktivitāti novērojam loģistikas centriem un kokapstrādes uzņēmumiem. Tiek siltinātas ēkas, energoefektivitātes projektiem ir ievērojami lielāks apjoms nekā bija prognozēts. Latvijā būvniecības apjoms ēku būvniecībā pieaudzis par 21,7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2022. gadā. Protams, nevar nepieminēt vērienīgo Rail Baltica projektu, kas ienes Baltijas reģionā lielas investīcijas. Ļoti aktīvs ir arī militārais sektors. Tas liek domāt, ka arī nākamgad būvniecībā saglabāsies augšupejoša tendence.


Būvniecībā bizness ir, taču kā to iegūt?

Mūsdienās uzvar tie uzņēmumi, kuri aktīvi ievieš inovācijas un kļūst arvien efektīvāki. To apliecina arī Storent stratēģija, uzņēmumam vairāk kā 40% no ieņēmumiem gūstot no pasūtījumiem tiešsaistē. Digitāla klientu apkalpošana, ērti lietojama platforma, dokumentu elektroniska parakstīšana – tā pamazām kļūst par normu arī visnotaļ konservatīvajā būvniecības nozarē.


Tāpat būtiska ir jaunu, inovatīvu produktu pieejamība. Nomas uzņēmumu misija sadarbībā ar jauniem ražotājiem ir ievest inovatīvus produktus no ražotājiem, kuri pirms tam nav bijuši tirgū pārstāvēti. Tiesa, to darot, būtiski nodrošināt apmācības klientiem, kā jaunās iekārtas lietot. Tas tostarp veicina arī klientu lojalitāti. Piemēram, Latvijā sāk parādīties krāni, kas Somijā tiek izmantoti jau kādu laiku. Tāpat, ja agrāk būvlaukumā varēja novērot, kā divi cilvēki rok zemi, bet vēl pieci stāv blakus ar lāpstām rokās, tagad nozare jau labi pazīst Rototiltu, kas ļauj vienam cilvēkam paveikt visas komandas darbu ātri un kvalitatīvi.


Būvniecības tehnoloģijas pasaulē turpina strauju attīstību. Storent digitalizācijas stratēģija pierāda, ka šī nozare spēj daudz. Jo ātrāk būvnieki Latvijā un Baltijā iepazīs 21. gadsimta sniegtās iespējas, jo straujāk augs gan nozares produktivitāte, gan tās rentabilitāte.


Autors: Storent CEO Guntis Grīnbergs


Comments


Commenting has been turned off.
bottom of page